DĀRZA KARALIENE - LILIJA

Lilijas bieži dēvē par Dārza Karalienēm, jo tās izceļas jebkurā dārzā un piepilda to ar neaprakstāmu smaržu!

Šīs krāšņās puķes vienmēr ir bijušas pieprasītas dēļ to patīkamās smaržas, daudzajiem ziediem un apburošajām krāsām.
Pasaulē ir vairāk nekā 150 savvaļas liliju sugu un tūkstošiem liliju hibrīdu šķirnes. Par laimi Latvijā liliju audzēšana neprasa lielas pūles vai smalku pieeju, dēļ labvēlīgajiem laika apstākļiem, bet ir jāievēro daži nosacījumi!

(Atgādinām, ka katram audzētājam ir savi paradumi un metodes, lai izaudzētu lilijas kā arī citus ziedus vai augus, tādēļ viedokļi var atšķirties!)

Šajā rakstā apskatīsim:

• Kad jāstāda lilijas?
• Augsnes Sagatavošana 
• Cik dziļi stādīt Liliju sīpolus un kādā attālumā vienu no otra
• Vietas Izvēle stādīšanai
• Mēslošana
• Laistīšana
• Kopšana Vasarā
• Liliju Kaitēkļi 
• Liliju Slimības

KAD JĀSTĀDA LILIJAS?

Pat pieredzējuši liliju audzētāji nav vienisprātis par stingri noteiktu stādīšanas brīdi. Vairums saka, ka lilijas var stādīt gandrīz visu cauru gadu, izņemot laiku no vēla rudens līdz agram pavasarim. Tomēr no mūsu skatu punkta, ja vēlaties audzēt lilijas un pieredze nav liela, izvēlieties tās stādīt pavasarī!

Pavasarī stāda tos liliju sīpolus, kuri ziemā bija uzglabāti vēsā telpā vai ledusskapī (0–2°C temperatūrā), kā arī pavasarī iegādātos sīpolus.
Kurus varat iegādāties mūsu E-Veikalā!
Pareizāk būtu, ja sīpolus varētu iestādīt vēl pirms asnu parādīšanās. Taču tas ne vienmēr var izdoties, jo bieži vien sanāk sīpolus uzglabāt mazliet siltumā.
Ja gadījumā sīpoliem jau ir izaudzis mazāks vai lielāks asns, tas var viegli nolūzt un tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgiem! Ja asns nolūzt - augšana izbeidzas un dzinums parādīsies tikai nākošajā gadā.

AUGSNES SAGATAVOŠANA

Lilijām piemērotākā ir viegla, irdena, trūdvielām bagāta smilšmāla augsne ar labu gaisa un ūdens caurlaidību. Lilijas var audzēt arī mālsmilts augsnē, tikai jānodrošina laba augsnes caurlaidība, piejaucot augsnei kūdru vai smilti.

Noteikti Ir Jāievēro:

• Laba augsnes caurlaidība
• Trūdvielām bagāta augsne ar pietiekošu organiskās vielas saturu.
• Nelietot svaigus, nesadalījušos kūtsmēslus pirms stādīšanas, jo tie izraisa sakņu atmiršanu un sīpolu pūšanu!!
• Augsne ir jāsagatavo Pirms liliju sīpolu stādīšanas apmēram 30 cm dziļumā. Augsnes reakcija (pH) visām lilijām nav vienāda!!!
• Āzijas lilijas ir Mazāk prasīgas pret augsnes reakciju un tās var audzēt kā viegli skābā, tā arī viegli sārmainā augsnē: (pH - 6,0 - 6,5)
• Trompetlilijas ir jāaudzē gandrīz neitrālā augsnē: (pH 6,5 - 7,0)
• Martagonlilijas jāaudzē vidēji sārmainā augsnē: (pH 7,0 - 7,5)
• Austrumlilijas audzē viegli skābā augsnē: (pH 5,5 - 6,5)

Dārzā visvieglāk augsni ir paskābināt ar kūdru, bet neitralizēt ar dolomītmiltiem vai krītu!

CIK DZIĻI STĀDĪT LILIJU SĪPOLUS UN KĀDĀ ATTĀLUMĀ VIENU NO OTRA

Stādīšana:

• Līdzīgi kā daudzām citām sīpolpuķēm, lilijām izmantojams "trīs sīpolu likums” tas nozīmē, ka tās jāstāda trīs sīpolu dziļumā.
  Piemēram, ja sīpols ir 5 cm augsts, tad: 3 x 5 = 15 cm. Tātad bedrīte jārok 15 cm dziļa un virs sīpola būs 10 cm augsne.

Attālums:

• Atkarībā no šķirnes auguma, Lilijas vienu no otras stāda 15 - 25 cm attālumā. Mazos sīpoliņus var stādīt tuvāk 10 - 15 cm attālumā.
• Martagonlilijas un citas lēni augošās lilijas, ko paredzēts nepārstādīt daudzus gadus, ir vērts stādīt pat tālāk citu no citas.

Nav ieteicams veidot lielas liliju dobes, jo tad daudz ātrāk var izplatīties slimības un savairoties kaitēkļi!

VIETAS IZVĒLE STĀDĪŠANAI

Lilijām ir svarīgi izvēlēties piemērotu augšanas vietu!

Gandrīz visām Lilijām patīk saulaina vai viegli noēnota vieta, vienīgi martagonlilijas labāk jūtas pusēnā!

Stādīšanai ir jāizvēlas vieta, kurā agrāk lilijas nav augušas. Tās vēlams stādīt atklātā, saulainā vietā, tas pasargās arī no pelēkās puves izplatības, no kuras visbiežāk cieš sabiezināti, aizvējā esoši liliju stādījumi.

Ja lilijas iestādītas pilnā saulē, zemi noteikti vajag mulčēt ar 3 - 6 cm biezu kūdras mulča slāni, jo stublājs virs sīpola veido papildsaknes, kas ir galvenās auga barotājas. Stublāja sakņu zonā nedrīkst trūkt mitruma, un to palīdz nodrošināt kūdras mulča!

MĒSLOŠANA

Lilijām liela mēslošana nav nepieciešama!

Gandrīz visi mūsdienu liliju hibrīdi ir "izsalkušās" puķes. Tās prasa diezgan lielas mēslojuma devas. Tomēr vajadzētu izvairīties no pārmēslošanas ar slāpekli. Palielināta slāpekļa deva būtiski palielina risku, ka lilijas priekšlaicīgi var saslimt ar pelēko puvi, tādēļ pavasarī labāk lietot pilnmēslojumu. 

Viena no izplatītākajām problēmām Latvijā ir kālija trūkums augsnē, tāpēc liliju audzētājiem vajadzētu iegādāties kālija sulfātā granulas un rudenī to pakaisīt uz stādījumiem. Vēlams lietot arī pamatmēslojumā kopā ar pilnmēslojumu.

(Daudzi audzētāji uzskata, ka kālija kaisīšana rudenī ir veltīga naudas izšķiešana, ka kālija jons ir kustīgs un palu ūdeņi to tik un tā aizskalos prom)

LAISTĪŠANA

Lilijām ir jāievēro šādi laistīšanas principi:

• Liliju sīpoli kuri jau ir iestādīti, ir jālaista regulāri!
  Nav pieļaujama sīpola iekaltēšana. Līdz ziedu izveidošanās brīdim lilijas jālaista biežāk, citādi veidosies mazāk ziedpumpuru, būs īsāks augu garums un bālākas lapas, bet pēc ziedēšanas var laistīt retāk.
  
  
• Lilijas nav pārāk jūtīgas pret īslaicīgiem sausuma periodiem, tādēļ lilijas ir labāk laistīt retāk, toties tad vajadzētu laistīt tā, lai ūdens tiešām tiek līdz liliju saknēm: tātad jālaista reti, bet pamatīgi!
  
  
• Liela sausuma laikā lilijas bez laistīšanas bez grūtībām varētu izturēt desmit dienas, varbūt pat divas nedēļas.
  
  
• Vieglās smilšu augsnēs vajadzētu laistīt biežāk, varbūt katru nedēļu.
  Var laistīt arī nedaudz biežāk, bet nevajadzētu pārforsēt!
  Protams, te runa ir par liliju stādījumiem, kuros tās jau labi apsakņojušās. Pavisam savādāk būs ar tikko iestādītām lilijām vai liliju jaunaudzēm, kurām ir sekla sakņu sistēma. Tomēr princips paliek tas pats: ja reiz laista, tad pamatīgi, un tad ļaut kādu laiku lilijām padzīvot ar sausām lapām.
  
  Jo mazāk mitruma uz liliju lapām jo labāk.
  Labāk laistīt no rīta, lai lapas paspētu nožūt.

KOPŠANA VASARĀ

Liliju kopšana vasaras periodā ir ļoti svarīga!

• Lilijām nedrīkst ļaut ieaugt nezālēs! Ravējot jāuzmanās, lai neaplauztu liliju asnus. Augsnes virskārtu nav ieteicams irdināt, jo tajā atrodas liliju piesaknes, ar kurām tās barojas!
  
  
• Jāuzmanās no parastākājām slimībām, kā pelēkā puve, Fuzariālā sakņu un sīpolu pamatnes puve, Zilais pelējums, Lapu Apdegumi un Vīrusslimības. 
  Par šo tēmu runāsim tālāk rakstā!
  
  

Un protams ir jāievēro principi, kurus jau minējām pie pārējiem šī raksta punktiem par Laistīšanu, Mulčēšanu un Mēslojumu lilijām!

Mūsu skatījumā Hibrīdu lilijām, kuras ir arī pieejamas mūsu E-veikalā ir daudz mazāka riska grupa pret slimībām, kā arī lapu apdegumiem un kaitēkļiem!

LILIJU KAITĒKĻI

Lilijām var būt daudzi kaitēkļi, šajā sadaļā apskatīsim Latvijā izplatītākos un kaitīgākos!

• Ūdensžurkas:

Sauktas arī par zemesžurkām. Šie mazie nešpetņi ir tumši pelēkbrūni vai melni grauzēji ar nedaudz gaišāku vēderiņu.
Ūdensžurkas dzīvo alās un pārtiek no augu pazemes daļām (Dažādām saknēm,sīpolpuķu sīpoliem,dārzeņiem utt). Rudens pusē tās veido lielus pārtikas krājumus ziemai! Par ūdensžurku darbību liecina izcilāta zeme kā arī staigājot pa dārzu, vietām kājas iegrimst to alās.

Kā cīnīties ar ūdensžurkām?
Ar parastu aizbaidīšanu šos grauzējus tu nepadzīsi no sava dārza! Pēc laika tie atkal atgriezīsies un būs 10x vairāk. Šiem grauzējiem būs vienalga par jūsu Elektriskajiem pīkstuļiem vai vibrāciju radošiem rīkiem kā arī parastas indēšanas metodes nestrādās!

Vieglākie veidi kā cīnīties ar šiem nešpetneļiem ir:

1. Upurēt kādu liliju sīpolu,burkānu vai saknīti un piepildīt to ar indi. Ēsma jāieliek ūdensžurkās alā un ala rūpīgi jānoslēdz, lai tai nepiekļūtu ne vēja plūsmiņa, ne gaismas stari. (Lai nenobiedētu grauzēju).
2. Uzstādīt kurmju/ūdensžurku lamatas.
3. Izmantot pneimatisko šauteni, lai gan šī metode aizņems daudz jūsu laika.
   
   

• Kurmji:
  
  
  
  Lai gan kurmji īsti lielus bojājumus lilijām nenodara, rokot alas tie var savandīt dobes un saskrāpēt sīpolus.
  Kurmja izveidotās alas arī izmanto dažādi grauzēji kā Ūdensžurkas un parastās peles. Tāpēc labāk būtu kurmjus turēt pa gabalu no jūsu dārza.
  
  Kā cīnīties ar Kurmjiem?
  Pret kurmjiem palīdz dažādi skaņas un smaku atbaidītāji, bet kad kurmis pie tā visa ir pieradis, tam nebūs vairs bail izrakņāt jūsu dārzu.
  Labākās metodes ir vecās labās kurmju lamatiņas un indes granulas, kuras domātas ne tikai grauzējiem, bet arī kurmjiem.
  
  
  
• Zemesvēži (ķireļi, racējcirceņi):
  
  
  
  Zemesvēži ir vieni no Latvijas lielākajiem kukaiņiem!
  Tie var izaugt līdz pat 6 cm gari. Parasti zemesvēži ir brūni ar vieglu kapara spīdumu, to priekškājas ir ļoti attīstītas līdzīgi kā kurmim. Pārsvarā tie mitinās trūdvielām bagātas un irdenās augsnēs.
  Zemesvēži pārtiek no dažādu augu saknēm,sīpolpuķēm un sīkām radībām.
  
  Kā cīnīties ar zemesvēžiem?
  Zemesvēžus var izķert ieraktos traukos, kas piepildīti ar trūdvielām!
  
  
  
• Gliemeži un kailgliemeži:

Gliemeži un arī kailgliemeži var kļūt par nopietnu problēmu jebkurā dārzā. Lai gan lēni un gausi, tiem ir milzīga apetīte uz sulīgām augu lapām!
Par laimi, tos var samērā veiksmīgi apkarot.

Kā cīnīties pret Gliemežiem un kailgliemežiem?

1. Vakaros var izkaisīt metaldehīdu saturošas granulas.
   Pēc saskarsmes ar metaldehīdu gliemeži strauji izdala lielu daudzumu gļotu un tādējādi iet bojā no atūdeņošanās.
2. Līdzīgi iedarbojas arī superfosfāts un vara sulfāts. Ar superfosfātu vai vara sulfātu var nokaisīt aizsargjoslu apkārt stādījumiem. Tomēr jāņem vērā, ka vara sulfātam šķīstot kaisījuma vietās augsnē nonāks pārāk liels vara daudzums. Tas var izjaukt barības elementu līdzsvaru un radīt problēmas.
3. Labi palīdz arī apsmidzināšana ar Bordo šķidrumu. Apsmidzināt vajadzētu arī joslu ap liliju stādījumiem.
4. Ja jums pieder mazs dārzs, tos var diezgan viegli izķert un aizvākt no dārza.

• Melnkāju lilijgrauzis:
  
  
  
  Lilijgrauzis kuru tautā arī sauc par liliju vabolīti, ir 7 - 8 mm gara vabole ar koši oranžsarkaniem segspārniem un melnu galvu, kājām un ragiem.
  Līdz ar liliju asnu parādīšanos parādās arī šīs vaboles kuras pārziemojušas. Vasaras sākumā šie parazīti lapu apakšpusēs sadēj nelielas oranžīgigas oliņu kolonijas. Kāpuri pēc izšķilšanās pārvietojas uz lapu galiem un sāk tās grauzt.
  Tikai uzmanīgi apskatot lilijas var pamanīt, kur apmetušies kāpuri.
  Viegla norāde - Liliju lapas ir apgrauztas, sākot ar galiem un vēlāk tās ir nograuztas pavisam.
  
  Kā cīnīties ar lilijgraužiem?
  Paņemot rokās šī vabole nekož, bet izdod mazu pīkstošu skaņu. Nelielos vai vidēji lielos liliju stādījumos, lilijgraužu savākšana ar rokām ir pietiekoši efektīva, lai pasargātu jūsu lilijas. Toties cits stāsts ir ar lilijgrauža kāpuru iznīcināšanu, jo nevienam nepatīk tos lasīt. Kāpuri ir netīri oranžā krāsā un tie pārklāj sevi ar saviem ekskrementiem, izskatoties pēc brūniem gļotu pikucīšiem.
  Ļoti lielos stādījumos var būt nepieciešama miglošana ar kādu no insekticīdiem!!!
  
  
  
• Lauku maijvaboles kāpuri:
  
  
  Maijvaboļu kāpuri ir trekni un balti, saliekušies C veidā. To galva un krūtis ir rūsganas, bet pakaļgals zilganpelēks. Kāpuri grauž dažādu augu saknes, tai skaitā liliju saknes un sīpolus. Bieži vien lielākā daudzumā maijvaboļu kāpuri saviešas kompostos.
  
  Kā cīnīties ar Lauku maijvaboles kāpuriem?
  Lai maijvaboļu kāpuri kompostā nesaviestos, tas vismaz maijā un jūnijā, kad maijvaboles dēj oliņas, komposts jātur rūpīgi apsegts.
  

LILIJU SLIMĪBAS

Kad sākat audzēt lilijas pavisam jaunā vietiņā, viss izdodas lieliski! Lilijas aug veselīgas un krāšņas, bet tas ir tikai uz noteiktu laiku, parasti 2-3 gadus. To sauc par "Iesācēja laimi". Ja liliju skaits turpina palielināties un tās nepārstāda un neveic profilaktiskos pasākumus, tad sāk uzkrāties slimību izraisītāji un lielais liliju skaits pievilina kaitēkļus! Viegli var sanākt tā, ka cita pēc citas uzbrūk vairākas slimības kā piemēram pelēkā puve,vīrusslimības un arī liliju kaitēkļi!
Tāpēc labāk jau laiku rēķināties ar iespējamajiem apdraudējumiem un veikt profilaktiskos pasākumus. Tas būs daudz vieglāk nekā cīnīties ar kaitēm, kad tās jau ir klāt.

Apskatīsim izplatītākās Liliju Slimības!

• Vīrusslimības:
  
  Visbiežāk lilijas inficē tieši 3 vīrusu veidi. Vēl ir vismaz 5 vīrusi - lilijās retāk satopami vīrusi. Tos parasti izplata augsnes nematodes.

  Ja lilija inficēta tikai ar vienu vai pat ar diviem vīrusu veidiem, tad nekas briesmīgs var nenotikt. Īstu postu vīrusi nodara, ja augu ir inficējuši vairāku veidu vīrusi.

  
  1. - Liliju bezsimptomu vīruss. Šis ir visbiežāk lilijās sastopamais vīruss. Pats par sevi tas nerada ļoti būtiskas un acīm redzamas slimības pazīmes. Dažām inficētajām šķirnēm nedaudz samazinās augums un augšanas spars. Šis vīruss kļūst bīstams, kombinējoties ar citiem vīrusiem.
  
  2. - Gurķu mozaīkas vīruss. Šim vīrusam ir plašs saimniekaugu klāsts, gan daudzi kultūraugi (gurķi, tomāti, dālijas un citi augi).
  Lilijām Simptomi vispirms parādās uz lapām kā iegareni, gaiši punkti vai svītriņas. Tās ir labi saskatāmas, aplūkojot lapu pret gaismu. Vislabāk inficētie īpatņi pamanāmi stublāju intensīvas augšanas laikā. Gaišās svītriņas vēlāk sāk atmirt un izžūt, līdz kamēr nokalst visa lapa.
  Slimās lilijas izskatās panīkušas, stublājs ir zemāks, lapas viegli, neregulāri deformējušās. 
  
  3. - Tulpju svītrainības vīruss. Šis ir viens no pasaulē vissenāk pazīstamajiem vīrusiem. Šis ir viens no bīstamākajiem liliju vīrusiem.
  
  Vīrusu infekciju visbiežāk pārnēsā kaitēkļi ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, piemēram, laputis, tripši, lapu blusiņas.
  Vīrusus var pārnēsāt arī citi kaitēkļi, kas grauž lapas, ziedus vai sīpolus, piemēram, melnkāju lilijgrauzis, peles, ūdensžurkas u.c.
  
  Vīrusu saslimšanas nav iespējams izārstēt. Pamanot skaidrus vīrusu simptomus, slimie augi nekavējoties un bez žēlastības jāiznīcina. Vislabāk tos sadedzināt, var arī norakt dziļā bedrē. Nekādā gadījumā slimos augus nedrīkst mest kompostā, jo no turienes grauzēji var izvazāt slimās auga daļas pa dārzu.
  
  
  
• Zilais pelējums:
  
  Zilais pelējums ir tipsika "nolikatavu" slimība. Zilais pelējums izpaužas liliju sīpolos, ja tiek pārkāpti noteikumi par to glabāšanu ziemā. Tie kļūst pārklāti ar bālganiem plankumiem, skaidri redzamas arī patogēna zaļgani zilās sporas. Laika gaitā saknes nokalst, un sīpols iegūst brūngani dzeltenīgu nokrāsu.
  Ja neko nedara un ļauj sīpolam pūt tālāk, tad zilais pelējums var pārņemt visu sīpolu un to nobeigt. Tāpēc ir svarīgi bojātās vietas no sīpola aizvākt. Vislabāk to darīt atlaužot bojātās zvīņlapas. Ja tīrot sīpolu redzams, ka iepuvusi arī sīpola pamatne, tad bojātā daļa jāizgriež ar asu nazīti, kamēr redzami pilnīgi tīri audi. Lai griezuma vietā tūlīt pēc stādīšanas neieperinātos citās infekcijas, to vēlams dažas stundas apžāvēt vai arī apkaisīt ar kādu no dezinficējošajiem pulverim, piemēram ogles pulveri!
  
  
  
• Pelēkā puve:
  
  
  
  Pelēko puvi uzskata par vienu no bīstamākajām sēnīšu infekcijām, kas ne tikai sabojā liliju dekoratīvo efektu, bet arī, ja tā netiek savlaicīgi apstrādāta, noved pie zieda nāves.
  Sākumā augs maina savu krāsu uz brūnu un izskatās, ka tas būtu sadedzis ar uguni, vēlāk lapotnes un pumpuri nokrīt. Labvēlīgi apstākļi sēnīšu slimības attīstībai ir vēss laiks ar paaugstinātu mitrumu.
  
  Profilakses darbi jāsāk jau rudenī. Visas nobirušās liliju daļas ļoti rūpīgi jāsavāc un jāsadedzina. Jāizstāda sabiezinātās sīpolu ligzdas, dobes un taciņas ap tām jāapkaisa ar pelniem. Ja nepieciešams mēslo ar kālija sulfātu. Pavasarī pirms asnu parādīšanās vai kamēr tie vēl mazi un koniski bagātīgi mēslo ar sabalansēta pilnmēslojuma granulām.
  Mulčē virs granulām ar kūdru, mizu mulču vai ēveļskaidām. Ziedēšanas laikā un tūlīt pēc tam rūpīgi jāsalasa nobirušās ziedlapas, jo tās nokļuvušas uz mitras zemes kļūst par īstu infekcijas inkubatoru. Miklos rītos slīpajos saules staros uz nobirušām un nobrūnējušām ziedlapām var skaidri saskatīt tādu kā pelēku, pūkainu migliņu. Ja paņemsim palielināmo stiklu un aplūkosim tuvāk, tad izskatīsies it kā tur augtu mikroskopiski kociņi. Tie ir sēnīšu augļķermeņi, kas izdala sporas. Tādi paši atrodami arī uz citām slimajā augu daļām.
  
  Ja liliju vienkopus ir daudz vai tās stādītas ražojošajos stādījumos, nāksies tās miglot. Pirmo reizi to veic profilaktiski ar pieskares fungicīdu, kad asni ir 10 - 15cm gari. Ja vasaras sākumā ir bijušas salnas, kas bojājušas jaunos dzinumus, vai krusa ir sakapājusi liliju lapas, jānomiglo sevišķi rūpīgi. Ja nelabvēlīgu apstākļu dēļ ka stādījumu pelēkā puve apdraud pastiprināti, vai arī, ja stādījums jānotur ļoti labā formā, piemēram, šķirņu paraugstādījumos, tad miglojumus atkārto aptuveni ik pēc divām nedēļām, pamīšus mainot pieskares ar sistēmas iedarbības fungicīdus. Sausā, vējainā laikā var miglot retāk, lietainā, sutīgā laikā biežāk. Normālos apstākļos tomēr vajadzētu pietikt ar 4 miglojuma reizēm.
  
  
  

• Fuzariālā sakņu un sīpolu pamatnes puve (Fusarium):
  
  
  
  

  Fuzariālā puve uzskatāma par bīstamāko augsnē mītošo infekciju. Tās bojājumi var būt ļoti nopietni un sīpoli var aiziet bojā. To ierosina sēnītes Fusarium solani un Fusarium oxysporum.
  Bieži, kā sekundārā infekcija pievienojas sēnīte Cylindrocarpon.
  Puve iekļūst sīpolā caur bojājumiem saknēs un sīpolā. Ļoti bieži peļu un žurku aizgrauztie sīpoli sāk pūt. Sīpola pamatne pūstot kļūst tumši brūna. Sīpols vai nu izjūk pavisam, vai sāk strauji dalīties neizaudzis liels. Stublājs atpaliek augumā un sagriežas, lapas sāk priekšlaicīgi dzeltēt, uz apakšējām lapām var parādīties violetbrūni plankumi.
  Visas šīs pazīmes izraisa gāze etilēns, kas izdalās pūstot sīpolam. Puvi izplata ar slimiem sīpoliem, to var ievazāt arī ar dārza darbarīkiem un nesadalījušos organisko mēslojumu. Sapuvušās sīpolu paliekas augsnē var inficēt veselos sīpolus ko stāda tajā pašā vietā. Bez saimniekauga infekcija zemē var uzglabātie 3 gadus vai pat vairāk.
  
  
  

• Rūsa:
  
  
  
  Patoloģijas izplatīšanās notiek caur jau inficētām augu atliekām, kuras savlaicīgi netika noņemtas no vietas. Nelieli bezkrāsaini plankumi uz lapām ir pirmais slimības simptoms, laika gaitā tie iegūst dzeltenīgu nokrāsu. Uz šo plankumu virsmas ir pamanāmi spilventiņi, kuros atrodas patogēna sporas. Ja jūs nesākat ārstēšanu, lapu plāksnes un stublāji izžūs un augs mirs.
  
  Skartās liliju lapas sagriezt un sadedzināt!!!
  
  Sīpolu augus sarūsējušā vietā nav ieteicams stādīt 3 gadus.
  
  
  
• Tulpju daudzveidības vīruss:
  
  Visbiežāk tas ietekmē tulpes, bet laputu var pārnest arī uz lilijām, iekļūstot augu šūnās. Simptomus izsaka pumpuru pigmentācijas pārkāpums, ievērojama auga vājināšanās un šķirnes deģenerācija.
  
  
  

Tas arī viss šajā rakstā, cerams palīdzējām jaunajiem audzētājiem ar maziem padomiem!